Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 2021. augustā pabeidza Ķemeru parka rekonstrukcijas darbus. Pārbūvēts un atjaunots parka pastaigu celiņu tīkls, tiltiņi pār Vēršupīti, parka paviljoni, nostiprināti Vēršupītes krasti, pārbūvētas un atjaunotas ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, ierīkots apgaismojums un videonovērošanas kameras apmeklētāju drošībai. Labiekārtoti parka apstādījumi – iestādīti koki un krāšņumaugi, apmeklētāju ērtībām parkā izvietoti soli.
*2023. gadā starptautiskajā konkursā “Eiropas Dārza balva” Ķemeru vēsturiskais parks saņēmis otro godalgu kategorijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”.