Ķemeru kūrorta parks

Pievienot maršrutam

       

 

Jūsu vārds Adresāta e-pasts Nosūtāmā informācija Ķemeru kūrorta parks https://visitjurmala.lv./lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/dabas-parki-un-objekti/kemeru-kurorta-parks/ Pārbaudes kods

Nosūtit

+10

Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.

• Pastkarte, 1936–1939. Foto – A. Cīrulis. Ķemeri – Valsts viesnīca, skats no augšas no terases puses – kreisajā pusē regulāra plānojuma parka apstādījumi, tornī plīvo Latvijas karogs.

• Pastkarte, 1936–1939. Ķemeri. Skats uz Ķemeru viesnīcu no parka puses – priekšplānā dekoratīva dobe un parka celiņš, fonā monumentāla fasāde ar terasi. 

• Pastkarte, 1936–1939. V.Upītis. Ķemeri – Valsts viesnīca. Skats uz terasi un dārzu; priekšplānā terase ar galdiņiem, krēsliem un saulessargiem, tālāk simetriski veidoti apstādījumi un parka celiņi.

Vēsturiskās pastkartes – no Jūrmalas muzeja arhīviem.

*2023. gadā starptautiskajā konkursā “Eiropas Dārza balva” Ķemeru vēsturiskais parks saņēmis otro godalgu kategorijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”.